Laax. Alps. Swiss Alps.


Places:
To explore:

Rīts. Jo silti iesaku – augšā ar pirmo X-boksu un tad 2 reizes pa melno 65. Pilnā šusē. Tā ir sacīkšu trase. Tas ir kaifs. Ja taisnais posms lejā ir ledains, uz viļņainā reljefa var palidot. Tad kādu reizīti pa 66. Arī labais! Ar vairākiem pauguriem. Kā piezemējies pēc lēciena, tā tevi uzrauj 2x augstāk, uz trešā vaļņa muguras kļūst bailīgi,  bet nobremzēt jau vairs nav iespējams… un tuvojas ceturtais.

Nonākot tomēr ielejā pie Klauna, steidzies pāri uz 10to – tev tagad tāāāls ceļš priekšā pa plašiem sniega laukiem ar vismaz 2 āķu pacēlājiem un vēl vienu krēslinieku.

Bet tas ir tā vērts, jo 10tā jābrauc rīta pusē, kad tā vēl cieta un tukša vientulīgi aiztiepjas pa kalna kori.

Te pa ceļam var arī atvilkt elpu augstkalnu apmetnē.

Pēc 10tās var doties augstāk kalnos. Uz ledāju. Lai tur nokļūtu, jāveic garš pārbrauciens cauri morēnu laukiem.

Ledājs.

No ledāja uz otru pusi aizsākas kāda vientuļa melnā trase, pa kuru nedrīkst braukt līdz 16. Tā aizvijas upītes ielejā, kurā nav ne ceļu, ne pacēlāju, izņemot vienu – visvecāko un vislēnāko krēslinieku Šveices Alpos. Bet cilvēki no Alp Ruschein nemaz arī nesteidzas nokļūt atpakaļ. Viņi sasēduši gar upītes krastiem. Smaržo desiņas un zāle.

Pēcpusdiena nāk ar mākoņiem

Pēcpusdiena nāk ar mākoņiem, smagu sniegu un vispārēju pagurumu. Labi, ka uz māju pusi var šļūkt pa 52/54 zilo

un labi, ka pusceļā ir krodziņš Kurmis un vēl pāris citi krodziņi.

Vakars. Uz šveiciešu krogu laikam gan vairs nē, labāk jau kādā itāļu picērijā… pēc nesenās Verbier apmeklēšanas bijām pat apņēmušies vispār uz Šveici vairs nebraukt. Dārgi. Tā jau gluži nav, ka nevarētu atļauties, bet kaut kā tomēr lejā vairs tik labi neslīd.

Lai gan, lieliska alternatīva vienmēr ir bijusi gastrolis pa pārējo latviešu mājiņām.
Dzīvojam mēs kur nu kurais. Vieni Čurā, citi Filmā.

Dakteris, piemēram iekārtojies Flims pilsētiņas pašā centrā, zem gleznainas klinšu sienas, bet…

bet pie kūts. Gaisā tas ir nepārprotami jūtams.

Bija tāda R. Paula dziesmiņa:
Pavasars, pavasars, klāt ir atkal pavasars
Mūsu dzimtās zemes senais draugs

Kāds nu tur brīnums, ka dažviet trasē gadās sniega nobrukumi. Ir jau aprīlis, citi jau pa Amatu brauc.

Nu tā te Šveices Alpos tas cilvēks dzīvo. Jau gadsimtiem ilgi.